Cik bie\u017ei mums \u0161\u0137iet: viss, kas vajadz\u012bgs laimei, ir atp\u016bta. Tom\u0113r praks\u0113 izr\u0101d\u0101s, ka smadzen\u0113m parasti ir sare\u017e\u0123\u012bjumi tikt gal\u0101 ar atp\u016btas re\u017e\u012bmu. Vai m\u0113s vienm\u0113r atgrie\u017eamies no atva\u013cin\u0101juma vai ce\u013cojuma pozit\u012bvi uzl\u0101d\u0113ti? N\u0113! Turkl\u0101t jaun\u0101kie p\u0113t\u012bjumi atkl\u0101j \u0161ausmu lietas: viss br\u012bvdienu labv\u0113l\u012bgais efekts var izgaist jau p\u0113c m\u0113ne\u0161a vai pat p\u0113c pirm\u0101s darbadienas.<\/p>\n
M\u016bsdienu atva\u013cin\u0101juma paradumi stipri at\u0161\u0137iras no tiem, kas bija agr\u0101k, piem\u0113ram, padomju laik\u0101. Teor\u0113tiski Latvij\u0101 Darba likums nav daudz main\u012bjies: ties\u012bbas uz ikgad\u0113ju apmaks\u0101tu atva\u013cin\u0101jumu ir ikvienam, neatkar\u012bgi no t\u0101, uz cik ilgu laiku nosl\u0113gts darba l\u012bgums un vai darbinieks str\u0101d\u0101 pilnu vai nepilnu darba laiku. Ikgad\u0113jais atva\u013cin\u0101jums nedr\u012bkst b\u016bt \u012bs\u0101ks par \u010detr\u0101m kalend\u0101ra ned\u0113\u013c\u0101m (28 kalend\u0101ra dien\u0101m), neieskaitot sv\u0113tku dienas, turkl\u0101t viena no atva\u013cin\u0101juma da\u013c\u0101m nedr\u012bkst b\u016bt \u012bs\u0101ka par div\u0101m nep\u0101rtraukt\u0101m kalend\u0101ra ned\u0113\u013c\u0101m. P\u0101r\u0113jo atva\u013cin\u0101jumu var sadal\u012bt ar\u012b s\u012bk\u0101k\u0101s da\u013c\u0101s. Bet k\u0101 notiek praks\u0113? Un galvenais \u2013 k\u0101 vajadz\u0113tu pareizi atp\u016btin\u0101t sevi, lai neiedz\u012bvotos izdeg\u0161anas sindrom\u0101 vai v\u0113l liel\u0101k\u0101 \u0137ibel\u0113?<\/p>\n
\u0160ajos laikos visbie\u017e\u0101k darbinieki izraujas no darba uz k\u0101du ned\u0113\u013cu, ietverot \u0161aj\u0101s br\u012bvdien\u0101s ar\u012b sestdienu un sv\u0113tdienu vai sv\u0113tku dienas. Daudzi dodas atp\u016bsties ar konkr\u0113tu m\u0113r\u0137i: ce\u013cojums, laivu brauciens, sl\u0113po\u0161ana kalnos. Aiziet atva\u013cin\u0101jum\u0101 uz div\u0101m ned\u0113\u013c\u0101m \u2013 kur nu v\u0113l vair\u0101k \u2013 k\u013c\u016bst aizvien sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k, \u0146emot v\u0113r\u0101 tagad\u0113jo darbavietu specifiku: darbinieku aizvien maz\u0101k, slodzes aizvien liel\u0101kas. Ikvienam biroja darbiniekam, piem\u0113ram, skaidrs \u2013 jo ilg\u0101k b\u016bsi atva\u013cin\u0101jum\u0101, jo vair\u0101k darba tikm\u0113r sakr\u0101sies un g\u0101z\u012bsies p\u0101r galvu jau pirmaj\u0101 darbadien\u0101. \u0160\u0101ds drauds \u013coti daudzus attur no gariem atva\u013cin\u0101jumiem \u2013 t\u0101 ir ne vien Latvij\u0101, bet ar\u012b citur Eirop\u0101 un jo sevi\u0161\u0137i Amerik\u0101.
\nTradicion\u0101li uzskata, ka piecas se\u0161as br\u012bvas dienas ir tikai atelpa, p\u0101rtraukums, vietas un dienas ritma mai\u0146a, bet ne \u012bsta atp\u016bta. M\u016bsu nervu sist\u0113ma, k\u0101 saka, pasp\u0113j tikai gardi no\u017e\u0101v\u0101ties, nevis patiesi atsl\u0101bin\u0101ties. B\u016bt\u012bb\u0101 da\u017eas dienas paiet, kam\u0113r cilv\u0113ks izmet no galvas darba lietas un m\u0101jas probl\u0113mas, savuk\u0101rt jau da\u017eas dienas pirms br\u012bvdienu beig\u0101m t\u0101s s\u0101k atkal atgriezties pr\u0101t\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di \u010detras piecas dienas no atva\u013cin\u0101juma var norakst\u012bt \u2013 t\u0101s \u012bsten\u012bb\u0101 ir pseido vai surog\u0101tbr\u012bvdienas. Un, ja atva\u013cin\u0101jums nav gar\u0101ks par \u0161o ned\u0113\u013cu, var teikt, ka t\u0101 visp\u0101r nav.
\nDaudzi p\u0113t\u012bjumi apliecina pilnv\u0113rt\u012bga atva\u013cin\u0101juma sp\u0113jas atspirdzin\u0101t sirdi, atjaunot \u0137ermeni, uzl\u0101d\u0113t pr\u0101tu un remd\u0113t dv\u0113seli, k\u0101 ar\u012b liecina par vesel\u012bbas pasliktin\u0101\u0161anos, ja cilv\u0113ks ilgu laiku neatp\u016b\u0161as no darba slodzes. Iesp\u0113jams, viens no ticam\u0101kajiem pier\u0101d\u012bjumiem tam ir unik\u0101lais Freiming\u0113mas Sirds p\u0113t\u012bjums, kas s\u0101cies jau 1948. gad\u0101 un turpin\u0101s joproj\u0101m. \u0160aj\u0101 ilgtermi\u0146a p\u0113t\u012bjum\u0101 s\u0101ka analiz\u0113t Freiming\u0113mas pils\u0113tas (Masa\u010d\u016bsets\u0101, ASV) 5209 iedz\u012bvot\u0101ju sirds un asinsvadu vesel\u012bbu, un tagad jau tiek p\u0113t\u012bti vi\u0146u p\u0113cn\u0101c\u0113ji tre\u0161aj\u0101 paaudz\u0113.
\nApl\u016bkojot dal\u012bbnieku atva\u013cin\u0101jumu efektu devi\u0146u gadu period\u0101, p\u0113tnieki atkl\u0101ja pozit\u012bvu saikni starp bie\u017eiem atva\u013cin\u0101jumiem un ilg\u0101ku vesel\u012bgu dz\u012bvi. P\u0113t\u012bjums liecin\u0101ja: v\u012brie\u0161iem, kas bija izlaidu\u0161i atva\u013cin\u0101jumu vair\u0101kus gadus, bija par 30 procentiem liel\u0101ks risks ciest no sirdsl\u0113km\u0113m nek\u0101 tiem, kas bija izmantoju\u0161i vismaz ned\u0113\u013cu ilgas br\u012bvdienas ik gadu. Sieviet\u0113m \u0161is risks var sasniegt pat 50 procentu. T\u0101d\u0113j\u0101di, palai\u017eot v\u0113j\u0101 gadsk\u0101rt\u0113jo atva\u013cin\u0101jumu, var r\u0113\u0137in\u0101ties ar sirds slim\u012bbu riska draud\u012bgu pieaugumu.<\/p>\n
K\u0101 dar\u012bt m\u016bsdienu cilv\u0113ku laim\u012bgu \u2013 tas ir psihoterapeitu un citu speci\u0101listu sv\u0113tais gr\u0101ls, ko vi\u0146i mekl\u0113 jau labu laiku. Tiek veikti ar\u012b jauni p\u0113t\u012bjumi par br\u012bvdienu un atva\u013cin\u0101juma lomu laimes saj\u016btas rad\u012b\u0161an\u0101. Atkl\u0101jumi ir gana amizanti. T\u0101, piem\u0113ram, N\u012bderlandes zin\u0101tnieku grupa no Erasma un Tilburgas universit\u0101tes 2010. gad\u0101 atkl\u0101ja pavisam negaid\u012btu saikni starp atva\u013cin\u0101juma ce\u013cojumiem un laimi, aptauj\u0101jot 1530 holandie\u0161u, no kuriem 974 atbild\u0113ja pirms un p\u0113c do\u0161an\u0101s br\u012bvdienu ce\u013cojum\u0101, kam\u0113r p\u0101r\u0113jie palika m\u0101j\u0101s.
\nLiel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku izmanto atp\u016btai t\u016brismu, un \u0161\u012b industrija strauji palielin\u0101s gan t\u016bristu skaita, gan ce\u013cojuma bie\u017euma zi\u0146\u0101. Tagad jau par novecoju\u0161iem uzskata tos 20. gadsimta beigu atkl\u0101jumus, kas v\u0113st\u012bja: ce\u013cojums ir gl\u0101bi\u0146\u0161 no ikdienas rut\u012bnas, jo vair\u0101kums cilv\u0113ku dz\u012bvo atsve\u0161in\u0101tu, ne\u012bstu dz\u012bvi, kas vi\u0146iem nesag\u0101d\u0101 apmierin\u0101jumu. 21. gadsimt\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bba starp t\u016brismu un ikdienas dz\u012bvi nav tik skaidra \u2013 tie daudz liel\u0101k\u0101 m\u0113r\u0101 k\u013cuvu\u0161i par neat\u0146emamu dz\u012bves da\u013cu, jo pieredze, ko agr\u0101k ieguva tikai no t\u016brisma, tagad ir pieejama ikdien\u0101.<\/p>\n
Daudzi p\u0113t\u012bjumi apliecina pilnv\u0113rt\u012bga atva\u013cin\u0101juma sp\u0113jas atspirdzin\u0101t sirdi, atjaunot \u0137ermeni, uzl\u0101d\u0113t pr\u0101tu un remd\u0113t dv\u0113seli, k\u0101 ar\u012b liecina par vesel\u012bbas pasliktin\u0101\u0161anos, ja cilv\u0113ks ilgu laiku neatp\u016b\u0161as no darba slodzes.<\/p><\/blockquote>\n
Daudzi p\u0113t\u012bjumi apliecina pilnv\u0113rt\u012bga atva\u013cin\u0101juma sp\u0113jas atspirdzin\u0101t sirdi, atjaunot \u0137ermeni, uzl\u0101d\u0113t pr\u0101tu un remd\u0113t dv\u0113seli, k\u0101 ar\u012b liecina par vesel\u012bbas pasliktin\u0101\u0161anos, ja cilv\u0113ks ilgu laiku neatp\u016b\u0161as no darba slodzes.
\nRad\u012bt pozit\u012bvo emociju piepl\u016bdumu un nenosl\u012bkt nekad nepadar\u0101mo darbu j\u016br\u0101
\nTa\u010du vai ce\u013cojumi sniedz atp\u016btu un dara m\u016bs laim\u012bg\u0101kus? Holandie\u0161u zin\u0101tnieki atkl\u0101ja interesantu tendenci, proti, pirms ce\u013cojuma atp\u016btnieki izj\u016bt daudz liel\u0101ku laimi nek\u0101 tie, kas nedodas atva\u013cin\u0101jum\u0101. Visticam\u0101k, to izrais\u012bja jau pati ce\u013cojuma gaid\u012b\u0161ana. Un \u0161\u012bs gaidas \u012bsten\u012bb\u0101 var\u0113tu nosaukt par atva\u013cin\u0101juma laim\u012bg\u0101ko aspektu, jo p\u0113c ce\u013cojuma atp\u016btnieku un neatp\u016btnieku laimes saj\u016bt\u0101 nebija lielas at\u0161\u0137ir\u012bbas, un tikai ce\u013cojumi ar \u013coti lielu relaks\u0113jo\u0161o iedarb\u012bbu pac\u0113la laimes saj\u016btu ar\u012b p\u0113c ce\u013cojuma.
\n\u012asten\u012bb\u0101 jau vair\u0101ki iepriek\u0161\u0113jie p\u0113d\u0113j\u0101s desmitgades p\u0113t\u012bjumi bija atkl\u0101ju\u0161i, ka ce\u013cojuma ietekme uz apmierin\u0101jumu ar dz\u012bvi p\u0113c t\u0101 ir niec\u012bga, jo pozit\u012bvais efekts nav ilgs. Piem\u0113ram, k\u0101ds p\u0113t\u012bjums liecina, ka cilv\u0113ki ar izdeg\u0161anas sindromu atgrie\u017eas sav\u0101 pirmsatva\u013cin\u0101juma l\u012bmen\u012b jau tr\u012bs \u010detru ned\u0113\u013cu laik\u0101. Cits atkl\u0101jums v\u0113sta, ka garast\u0101vok\u013ca uzlabojums un miega kvalit\u0101te turpin\u0101s ne ilg\u0101k par piec\u0101m ned\u0113\u013c\u0101m p\u0113c atva\u013cin\u0101juma. Daudzi p\u0113tnieki ar\u012b nor\u0101da uz br\u012bvdienu ce\u013cojumu negat\u012bvo pusi \u2013 s\u0101kot ar ilg\u0101m p\u0113c m\u0101j\u0101m un kult\u016bras \u0161oku un beidzot ar stresu un vesel\u012bbas probl\u0113m\u0101m. Lai gan tas nav p\u0113t\u012bts, lo\u0123iski b\u016btu \u2013 jo vair\u0101k uztraukumu ce\u013cojuma laik\u0101, jo maz\u0101ka t\u0101 pozit\u012bv\u0101 iedarb\u012bba. Nav ar\u012b noskaidrots, vai un k\u0101 laimes saj\u016btu ietekm\u0113 ce\u013cojuma ilgums.
\nT\u0101tad, sprie\u017eot p\u0113c \u0161iem p\u0113t\u012bjumiem, mums vajadz\u0113tu vair\u0101k koncentr\u0113ties uz ce\u013cojumu pl\u0101niem un gaid\u0101m, kas nes visliel\u0101ko laimi. Iesp\u0113jams, vajag iecer\u0113t vair\u0101kus ce\u013cojumu p\u0113c k\u0101rtas t\u0101, lai, vienam beidzoties, var s\u0101kt laim\u012bgi (!) izt\u0113loties n\u0101kamo. Tas rad\u012btu pozit\u012bvo emociju piepl\u016bdumu un \u013cautu nenosl\u012bkt nekad nepadar\u0101mo darbu j\u016br\u0101.<\/p>\n
Astot\u0101s dienas eiforija<\/h3>\n
![\"atputa-ar-velo-teltis\"](\"http:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-content\/uploads\/2015\/08\/atputa-ar-velo-teltis-600x320.jpg\")
<\/p>\n
2011. gad\u0101 k\u0101da holandie\u0161u zin\u0101tnieku grupa p\u0113t\u012bja tik aktu\u0101lo jaut\u0101jumu par \u012bsaj\u0101m br\u012bvdien\u0101m (\u010detras piecas dienas) \u2013 vai t\u0101s uzlabo darbinieku vesel\u012bbu un pa\u0161saj\u016btu, cik ilgi \u0161is uzlabojums saglab\u0101jas, ats\u0101kot darbu, un k\u0101d\u0101 m\u0113r\u0101 \u012bs\u0101 atva\u013cin\u0101juma aktivit\u0101tes un pieredze pamato vesel\u012bbas uzlabojumu. Tika aptauj\u0101ti 80 darbinieki divas ned\u0113\u013cas pirms atva\u013cin\u0101juma, t\u0101 laik\u0101, atgrie\u0161an\u0101s dien\u0101, k\u0101 ar\u012b tre\u0161aj\u0101 un desmitaj\u0101 dien\u0101 p\u0113c atva\u013cin\u0101juma.
\nRezult\u0101ti apliecin\u0101ja vesel\u012bbas un pa\u0161saj\u016btas (noguruma, apmierin\u0101juma, garast\u0101vok\u013ca, spriedzes un ener\u0123ijas l\u012bme\u0146a zi\u0146\u0101) uzlabojumu, lai gan \u0161is efekts izgaisa diezgan \u0101tri. Jo darbinieki jut\u0101s vair\u0101k atp\u016btu\u0161ies un psiholo\u0123iski no\u0161\u0137\u012bru\u0161ies no darba, jo vair\u0101k laika velt\u012bja sarun\u0101m ar partneri, jo vair\u0101k prieka guva no br\u012bvdienu aktivit\u0101t\u0113m un ret\u0101ks bija negat\u012bvo incidentu skaits, jo augst\u0101ku vesel\u012bbas un labsaj\u016btas ieguvumu l\u012bmeni vi\u0146i apliecin\u0101ja. Tas saglab\u0101j\u0101s v\u0113l p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s m\u0101j\u0101s. Savuk\u0101rt str\u0101d\u0101\u0161ana atva\u013cin\u0101juma laik\u0101 negat\u012bvi ietekm\u0113ja vesel\u012bbu un labsaj\u016btu.
\nP\u0113t\u012bjums atkl\u0101ja interesantu faktu par astoto atva\u013cin\u0101juma dienu. Izr\u0101d\u0101s, visp\u0101r\u0113jais uzlabojums, kas s\u0101k pieaugt jau no atva\u013cin\u0101juma s\u0101kuma, sasniedz virsotni astotaj\u0101 dien\u0101. No vienas puses, tas apstiprina iepriek\u0161\u0113jos atkl\u0101jumus, ka nepiecie\u0161amas da\u017eas dienas, lai atietu no darba. No otras puses, atva\u013cin\u0101jumam b\u016btu j\u0101ilgst vismaz asto\u0146as dienas, lai piln\u012bb\u0101 izjustu gaid\u0101mos labumus.
\nKopum\u0101 autori vedina dom\u0101t, ka lab\u0101kais atva\u013cin\u0101juma modelis ir bie\u017eas, \u012bsas br\u012bvdienas visu gadu. Tie\u0161i t\u0101 var saglab\u0101t augstu visp\u0101r\u0113jo labsaj\u016btu \u2013 p\u0113c baterijas principa: kad izl\u0101d\u0113jusies, to atkal uzl\u0101d\u0113.
\nTamperes, Somij\u0101, universit\u0101tes psiholo\u0123ijas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja D\u017eesika de Bl\u016bma 2012. gad\u0101 veica aptvero\u0161u anal\u012bzi par daudziem p\u0113t\u012bjumiem, kas apl\u016bkoja atva\u013cin\u0101juma pozit\u012bvo efektu. Galvenais secin\u0101jums \u2013 labv\u0113l\u012bg\u0101 ietekme diem\u017e\u0113l izgaist 2\u20134 ned\u0113\u013cu laik\u0101. Vi\u0146a veica ar\u012b pati savu p\u0113t\u012bjumu, aptauj\u0101jot 96 str\u0101d\u0101jo\u0161os holandie\u0161us, kas bija devu\u0161ies 7\u20139 dienas ilg\u0101 sl\u0113po\u0161anas atva\u013cin\u0101jum\u0101. Kaut ar\u012b vi\u0146i atzina, ka j\u016btas ener\u0123isk\u0101ki, laim\u012bg\u0101ki, ne tik saspringti un daudz apmierin\u0101t\u0101ki ar dz\u012bvi nek\u0101 pirms atva\u013cin\u0101juma, pozit\u012bv\u0101s saj\u016btas izzuda ned\u0113\u013cas laik\u0101 p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s darb\u0101. Otrais eksperiments par \u010detr\u0101m un piec\u0101m atelpas dien\u0101m deva t\u0101du pa\u0161u rezult\u0101tu. T\u0101d\u0113j\u0101di var teikt, ka \u012bsais atva\u013cin\u0101jums ir k\u0101 auksta du\u0161a tveic\u012bgi karst\u0101 vasaras dien\u0101 \u2013 atsvaidzina, bet negl\u0101bj uz ilgu laiku.<\/p>\n
Br\u012bva darbdiena ned\u0113\u013c\u0101?<\/h3>\n
Pateicoties tam, ka m\u016bsdien\u0101s ir \u013coti da\u017e\u0101di darba re\u017e\u012bma mode\u013ci, darba dev\u0113ji s\u0101ku\u0161i elast\u012bg\u0101k uzl\u016bkot ar\u012b darbinieku atva\u013cin\u0101juma un atp\u016btas veidus. Jaun\u0101k\u0101 pieredze pie\u013cauj darbiniekam pa\u0146emt vienu vai divas br\u012bvdienas ar\u012b parastas darba ned\u0113\u013cas laik\u0101, k\u0101 ar\u012b iedro\u0161in\u0101t vi\u0146us ne\u0146emt darbu l\u012bdzi uz m\u0101j\u0101m.
\nVad\u012bbas profesore Leslija P\u0113rlova ar kol\u0113\u0123iem no H\u0101rvarda Biznesa skolas \u010detrus gadus velt\u012bja p\u0113t\u012bjumam par Bostonas Konsultantu grupas darba paradumiem. P\u0113tnieki uzst\u0101ja, lai darbinieki katru gadu pa\u0146em atva\u013cin\u0101jumu, pat ja vi\u0146i uzskat\u012bja, ka nevar pamest biroju. K\u0101d\u0101 eksperiment\u0101 katrs no pieciem konsultantu grupas locek\u013ciem vienu darbdienu ned\u0113\u013c\u0101 \u0146\u0113ma br\u012bvu, cit\u0101 eksperiment\u0101 \u2013 katrs grupas konsultants p\u0113c grafika vienu vakaru ned\u0113\u013c\u0101 velt\u012bja nevis darbam, bet tikai person\u012bg\u0101m nodarb\u0113m, pat ja bija pieradis vakaros m\u0101j\u0101s str\u0101d\u0101t.
\nS\u0101kum\u0101 visi darbinieki tam pretoj\u0101s, jo baid\u012bj\u0101s, ka t\u0101d\u0101 veid\u0101 sakr\u0101sies atliktie darbi. Ta\u010du ar laiku konsultantiem iepatik\u0101s vi\u0146iem uzspiestais br\u012bvais laiks, jo tas konsekventi papildin\u0101ja vi\u0146u v\u0113lmi un sp\u0113jas str\u0101d\u0101t. Vi\u0146u darbsp\u0113jas uzlaboj\u0101s, \u013caujot \u0101tr\u0101k un veiksm\u012bg\u0101k veikt pien\u0101kumus, t\u0101p\u0113c nek\u0101di sastr\u0113gumi darb\u0101 nerad\u0101s.
\nP\u0113c pieciem m\u0113ne\u0161iem darbinieki, kas eksperiment\u0113ja ar iepriek\u0161 iepl\u0101noto atp\u016btas laiku, bija daudz apmierin\u0101t\u0101ki ar savu darbu, daudz labpr\u0101t\u0101k izt\u0113loj\u0101s ilgtermi\u0146a n\u0101kotni uz\u0146\u0113mum\u0101 un bija daudz liel\u0101k\u0101 mier\u0101 ar darba un person\u012bg\u0101s dz\u012bves l\u012bdzsvaru, k\u0101 ar\u012b lepn\u0101ki par saviem sasniegumiem.<\/p>\n
Kolekt\u012bv\u0101 atjauno\u0161an\u0101s<\/h3>\n
![\"T\u016bristu](\"http:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-content\/uploads\/2015\/08\/bruklinas-tilts-turistu-grupa.jpg\")
<\/p>\n
Ori\u0123in\u0101la un interesanta teorija par atva\u013cin\u0101jumiem m\u016bsdienu sabiedr\u012bb\u0101 radusies vides psihologam Terijam H\u0101rtigam no Upsalas universit\u0101tes Zviedrij\u0101. Vi\u0146\u0161 piev\u0113rsa uzman\u012bbu t\u0101dam fenomenam: kad cilv\u0113ki atgrie\u017eas no atva\u013cin\u0101juma, juzdamies daudz laim\u012bg\u0101ki un atp\u016btu\u0161ies, vi\u0146i it k\u0101 izstaro uzmundrino\u0161as, labas vibr\u0101cijas, kas skar visus, ar ko vi\u0146i kontakt\u0113jas, pat nepaz\u012bstamus cilv\u0113kus. T\u0101 ir k\u0101 infekcija, uzskata H\u0101rtigs. Ja visus aizs\u016bt\u012btu atva\u013cin\u0101jum\u0101 vien\u0101 laik\u0101, \u0161\u012b apmierin\u0101t\u012bbas v\u012brusa infekcija izplat\u012btos k\u0101 epid\u0113mija vis\u0101 popul\u0101cij\u0101.
\nVai tie\u0161\u0101m \u0161\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 dz\u012bve uzlabotos ne tikai atp\u016btniekam, bet visai sabiedr\u012bbai? Lai p\u0101rbaud\u012btu \u0161o teoriju, ko H\u0101rtigs nod\u0113v\u0113ja par kolekt\u012bvo atjauno\u0161anos, vi\u0146\u0161 ar kol\u0113\u0123iem pa m\u0113ne\u0161iem analiz\u0113ja antidepresantu receptes, kas izrakst\u012btas laikposm\u0101 no 1993. l\u012bdz 2005. gadam. Vi\u0146i secin\u0101ja: jo vair\u0101k cilv\u0113ku vienlaikus pa\u0146\u0113ma atva\u013cin\u0101jumu, jo vair\u0101k samazin\u0101j\u0101s izrakst\u012bto recep\u0161u skaits. Tas attiec\u0101s gan uz v\u012brie\u0161iem un sieviet\u0113m, gan uz str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem un pension\u0101riem.
\nSaska\u0146\u0101 ar p\u0113t\u012bjumu vasara ir vislaim\u012bg\u0101kais laiks, jo tad bija vismaz\u0101k\u0101 vajadz\u012bba p\u0113c antidepresantu recept\u0113m. Tas nebija p\u0101rsteigums: kop\u0161 1977. gada Zviedrij\u0101 pie\u0146emts likums, kas katram str\u0101d\u0101jo\u0161ajam pie\u0161\u0137ir piecas apmaks\u0101tas atva\u013cin\u0101juma ned\u0113\u013cas katru gadu. Darbinieki var \u0146emt \u010detras br\u012bvas ned\u0113\u013cas p\u0113c k\u0101rtas vasar\u0101. \u201c\u0160\u0137iet, past\u0101v nerakst\u012bta nacion\u0101l\u0101 vieno\u0161an\u0101s, ka vasara ir atva\u013cin\u0101jumu laiks un darbs j\u0101noliek mal\u0101,\u201d H\u0101rtigs piebilst. Visi dodas \u0101r\u0101, dara to, kas pat\u012bk, un priec\u0101jas.<\/p>\n
Eiropie\u0161i ilg\u0101k atp\u016b\u0161as, dz\u012bvo gar\u0101ku m\u016b\u017eu un t\u0113r\u0113 maz\u0101k vesel\u012bbas apr\u016bpei k\u0101 amerik\u0101\u0146i
\nK\u0101 ir cit\u0101s valst\u012bs? Eirop\u0101 vid\u0113ji ir noteikts 4\u20135 ned\u0113\u013cas ilgs atva\u013cin\u0101jums; Francij\u0101 un Somij\u0101 visgar\u0101kais \u2013 30 dienas, lai gan vair\u0101kums eiropie\u0161u tiek pie v\u0113l gar\u0101k\u0101m br\u012bvdien\u0101m, vienojoties ar darba dev\u0113jiem. Piem\u0113ram, Holand\u0113 norm\u0101li ir izmantot se\u0161as atva\u013cin\u0101juma ned\u0113\u013cas, Zviedrij\u0101 un V\u0101cij\u0101 \u2013 pat septi\u0146as. T\u0101d\u0113j\u0101di, k\u0101 atz\u012bm\u0113 H\u0101rtigs, eiropie\u0161i ar sav\u0101m 20\u201330 apmaks\u0101taj\u0101m ikgad\u0113j\u0101 atva\u013cin\u0101juma dien\u0101m dz\u012bvo ilg\u0101k un t\u0113r\u0113 maz\u0101k vesel\u012bbas apr\u016bpei nek\u0101 amerik\u0101\u0146i.
\nK\u0101p\u0113c? Ticat vai ne, bet ASV at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no vismaz 137 cit\u0101m valst\u012bm nav pie\u0146emts likums par apmaks\u0101tu atva\u013cin\u0101jumu. L\u012bdz ar to amerik\u0101\u0146iem ir iesak\u0146ojies aizspriedums, ka atva\u013cin\u0101jums ir person\u012bga grezn\u012bba, nevis nepiecie\u0161am\u012bba. Un, lai nezaud\u0113tu darbu, vi\u0146i \u2013 sevi\u0161\u0137i \u0161ajos laikos \u2013 nevar at\u013cauties doties gar\u0101k\u0101 atva\u013cin\u0101jum\u0101. Ceturtajai da\u013ca str\u0101d\u0101jo\u0161o, parasti mazatalgotos darbos, visp\u0101r nav apmaks\u0101tu br\u012bvdienu, bet tie, kam tas l\u012bgum\u0101 paredz\u0113ts, sa\u0146em vid\u0113ji 10\u201314 atva\u013cin\u0101juma dienas. \u0160is robs likumdo\u0161an\u0101 ir k\u013cuvis par fundament\u0101lu probl\u0113mu sabiedr\u012bb\u0101 un joproj\u0101m nav atrisin\u0101ts, lai gan Kongresam daudzk\u0101rt iesniegti priek\u0161likumi.
\nL\u012bdz ar to Amerik\u0101 tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 nevar prognoz\u0113t t\u0101 atva\u013cin\u0101juma rosin\u0101t\u0101 vesel\u012bbas un eiforijas v\u012brusa izplat\u012b\u0161anos, par ko sap\u0146o H\u0101rtigs. \u201cKolekt\u012bv\u0101 atjauno\u0161an\u0101s ir iesp\u0113jama tikai tad, ja visa n\u0101cija koordin\u0113 atva\u013cin\u0101jumu laiku,\u201d vi\u0146\u0161 uzskata. \u201cUn vien\u012bgais veids, k\u0101 to var izdar\u012bt, ir ar valsts politiku.\u201d Par laimi, Latvija vismaz \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 tiecas uz att\u012bst\u012bto Eiropas valstu pusi, nevis Amerikas modeli, ko var\u0113tu nod\u0113v\u0113t gan par atpaliku\u0161u, gan nehum\u0101nu.<\/p>\n
Smadzenes atva\u013cin\u0101jum\u0101
\n![\"Gul\u0113t,](\"http:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-content\/uploads\/2015\/08\/gulet-un-atpusties.jpg\")
<\/h3>\n
Vajadz\u012bba p\u0113c atjauno\u0161an\u0101s sak\u0146ojas fiziolo\u0123ij\u0101, un, jo vair\u0101k respekt\u0113 \u0161o vajadz\u012bbu, jo lab\u0101ku pa\u0161saj\u016btu un rezult\u0101tus var gaid\u012bt. To apliecina k\u0101ds Floridas zin\u0101tnieku p\u0113t\u012bjums, kur\u0101 analiz\u0113ja elites sportistu, m\u016bzi\u0137u un \u0161ahistu sniegumu un darba re\u017e\u012bmu. Vi\u0146i atkl\u0101ja, ka vislab\u0101kie \u0161o jomu profesion\u0101\u013ci darbojas ar 90 min\u016b\u0161u interv\u0101lu un gandr\u012bz nekad nestr\u0101d\u0101 vair\u0101k par 4,5 stund\u0101m dien\u0101. Vi\u0146i bie\u017ei \u0146em \u012bsus p\u0101rtraukumus starp darba sesij\u0101m (sacens\u012bb\u0101m, koncertiem). Tie\u0161i \u0161is veids, visticam\u0101k, ir pareiz\u0101 atp\u016bta. Un atsl\u0113ga ir smadzen\u0113s, jo laik\u0101, kad smadzenes ir piln\u012bgi relaks\u0113tas, t\u0101s turpina str\u0101d\u0101t, veicot citu darba da\u013cu.
\nDaudzi p\u0113t\u012bjumi r\u0101da: kad smadzenes atp\u016b\u0161as, t\u0101s \u012bsten\u012bb\u0101 fokus\u0113jas uz garlaic\u012bgu, bet neatliekamu uzdevumu risin\u0101\u0161anu, piem\u0113ram, nostiprina un saglab\u0101 atmi\u0146\u0101 jaun\u0101s iema\u0146as, kas apg\u016btas, teiksim, pirms ned\u0113\u013cas. Ja darb\u0101 ir j\u0101apg\u016bst kaut kas sare\u017e\u0123\u012bts vai j\u0101risina k\u0101ds smags jaut\u0101jums, no smadze\u0146u viedok\u013ca b\u016btu \u012bstais laiks \u0146emt atva\u013cin\u0101jumu, lai t\u0101s mier\u012bgi var apstr\u0101d\u0101t jauno inform\u0101ciju. Kad atgriez\u012bsies, risin\u0101jums b\u016bs rok\u0101 pats no sevis! T\u0101pat atkl\u0101ts, ka t\u0101 saukt\u0101 sap\u0146o\u0161ana va\u013c\u0113j\u0101m ac\u012bm ar\u012b pal\u012bdz lab\u0101k risin\u0101t probl\u0113mas un b\u016bt daudz rado\u0161\u0101kam.
\nTas \u0161\u0137iet nesaprotami, ja nezina, ka smadzenes str\u0101d\u0101 divos uzman\u012bbas l\u012bme\u0146os: viena da\u013ca ir fokus\u0113ta uz uzdevumu risin\u0101\u0161anu (neirozin\u0101tnieki to d\u0113v\u0113 par centr\u0101lo izpildvaru), otra \u013cauj pr\u0101tam klejot un fantaz\u0113t. Abi uzman\u012bbas st\u0101vok\u013ci smadzen\u0113s funkcion\u0113 k\u0101 \u0161\u016bpo\u013cu d\u0113lis: kad viens ir akt\u012bvs, otrs nedarbojas.<\/p>\n
K\u0101 var iedom\u0101ties, darbaholi\u0137i un \u013coti apzin\u012bgi darbinieki gandr\u012bz vienm\u0113r atrodas uzdevumu veik\u0161anas st\u0101vokl\u012b, p\u0101rstr\u0101dinot nabaga smadzenes, lai t\u0101s neatrautos no uzdevuma, kas nepiecie\u0161ams, lai darbu pabeigtu. Vai jums visp\u0101r ir nojausma, k\u0101d\u0101 m\u0113r\u0101 smadzenes tiek p\u0101rslogotas ar inform\u0101ciju? K\u0101ds p\u0113t\u012bjums 2011. gad\u0101 pie\u013cauj, ka tipisk\u0101 darbadien\u0101 m\u0113s apstr\u0101d\u0101jam inform\u0101ciju, kuras apjomu var piel\u012bdzin\u0101t 174 av\u012b\u017eu saturam! Tas ir piecreiz vair\u0101k, nek\u0101 cilv\u0113ki veica 1986. gad\u0101, tas ir, pirms nieka 25 gadiem.
\nNav br\u012bnums, ka bie\u017ei uzn\u0101k p\u0101rs\u0101tin\u0101jums, un tam ir savs c\u0113lonis \u2013 apzin\u0101t\u0101 pr\u0101ta apstr\u0101des kapacit\u0101te ir ierobe\u017eota, ko nosaka smadze\u0146u uzman\u012bbas sist\u0113mas att\u012bst\u012bba. T\u0101p\u0113c vajadz\u0113tu bie\u017e\u0101k smadzenes p\u0101rsl\u0113gt uz atp\u016btas re\u017e\u012bmu, \u013caut pasap\u0146ot un ne par ko nedom\u0101t \u2013 tikai t\u0101 var nodro\u0161in\u0101t rado\u0161uma piepl\u016bdumu un svaigu skat\u012bjumu uz dz\u012bvi.<\/p>\n
Nov\u0113rots fenomens: kad cilv\u0113ki atgrie\u017eas no atva\u013cin\u0101juma, juzdamies daudz laim\u012bg\u0101ki un atp\u016btu\u0161ies, vi\u0146i it k\u0101 izstaro uzmundrino\u0161as, labas vibr\u0101cijas, kas skar visus, ar ko vi\u0146i kontakt\u0113jas, pat nepaz\u012bstamus cilv\u0113kus.<\/p>\n
Nov\u0113rots fenomens: kad cilv\u0113ki atgrie\u017eas no atva\u013cin\u0101juma, juzdamies daudz laim\u012bg\u0101ki un atp\u016btu\u0161ies, vi\u0146i it k\u0101 izstaro uzmundrino\u0161as, labas vibr\u0101cijas, kas skar visus, ar ko vi\u0146i kontakt\u0113jas, pat nepaz\u012bstamus cilv\u0113kus.<\/p>\n
Svar\u012bg\u0101k ir \u2013 k\u0101 atp\u016bsties, nevis \u2013 kur to dar\u012bt<\/h3>\n
![\"Atp\u016bta](\"http:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-content\/uploads\/2015\/08\/atputa-pie-uguns-555x370.jpg\")
<\/a><\/p>\nDro\u0161i vien maz\u0101k ir to, kas j\u0101p\u0101rliecina par atva\u013cin\u0101juma nepiecie\u0161am\u012bbu. Vair\u0101k ir to, kas gaida atbildi uz jaut\u0101jumu: kur un k\u0101 pavad\u012bt atva\u013cin\u0101jumu, lai patie\u0161\u0101m labi atp\u016bstos?
\nTas tie\u0161\u0101m ir sare\u017e\u0123\u012bts jaut\u0101jums, uz ko ar\u012b zin\u0101tnieki sp\u0113j atbild\u0113t tikai visp\u0101r\u012bgi. P\u0113t\u012bjum\u0101 par ce\u013cojumiem un laimi tie atp\u016btnieki, kas savu atva\u013cin\u0101jumu raksturoja k\u0101 \u013coti relaks\u0113jo\u0161u, izjuta ilg\u0101ku laimes uzpl\u016bdu (vid\u0113ji divas ned\u0113\u013cas) nek\u0101 tie, kas savu ce\u013cojumu apz\u012bm\u0113ja k\u0101 vienk\u0101r\u0161i relaks\u0113jo\u0161u, neitr\u0101lu vai stresa pilnu. P\u0113t\u012bjums diem\u017e\u0113l nepreciz\u0113, ko noz\u012bm\u0113 \u201c\u013coti relaks\u0113jo\u0161s\u201d, lai gan liek nojaust, ka st\u0101v\u0113\u0161ana gar\u0101s rind\u0101s ar nepaciet\u012bgu b\u0113rnu var\u0113tu b\u016bt situ\u0101cija, kas tam neatbilst. T\u0101pat daudziem nek\u0101ds atva\u013cin\u0101jums neb\u016bs radu apciemo\u0161ana.
\nVar jau vienk\u0101r\u0161i nosaukt par br\u012bvdien\u0101m visu to laiku, kas netiek pavad\u012bts darb\u0101. Tom\u0113r, ja cilv\u0113ks dodas atva\u013cin\u0101jum\u0101 ar m\u0113r\u0137i atp\u016bsties un uzl\u0101d\u0113ties, b\u016btu v\u0113rts izpl\u0101not br\u012bvdienas, iesp\u0113jami samazinot visus stresa izrais\u012b\u0161anas riskus. V\u0113lams \u0146emt v\u0113r\u0101 ar\u012b atkl\u0101jumu, ka atva\u013cin\u0101jums ar pat\u012bkam\u0101m fizisk\u0101m aktivit\u0101t\u0113m sola vesel\u012bbas un pa\u0161saj\u016btas uzlabojumu, kam\u0113r pas\u012bva atp\u016bta var rad\u012bt pret\u0113ju efektu.
\nRelaks\u0113jo\u0161s atva\u013cin\u0101jums nekad neies roku rok\u0101 ar produktivit\u0101ti \u2013 \u012bsten\u012bb\u0101 tie izsl\u0113dz viens otru: vai nu atp\u016bties, vai str\u0101d\u0101. J\u0101aizmirst par str\u0101d\u0101\u0161anu, viss, kas j\u0101paveic atva\u013cin\u0101jum\u0101, ir klaus\u012bties vi\u013c\u0146u \u0161alko\u0146\u0101 un v\u0113rot saulrietu.
\nTas nav viegli paveicams. Var sagaid\u012bt, ka br\u012b\u017eiem p\u0101r\u0146ems nemiers, nom\u0101kt\u012bba vai vainas izj\u016bta. Var ar\u012b uzn\u0101kt panikas l\u0113kme par to, ko j\u0101pag\u016bst izdar\u012bt pirms atva\u013cin\u0101juma un kas b\u016bs j\u0101paveic p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s. Tas ir norm\u0101li, ar to j\u0101samierin\u0101s un j\u0101turpina pl\u0101not t\u0101l\u0101k savas ilgi gaid\u012bt\u0101s br\u012bvdienas.
\nV\u0113l viens p\u0113tnieku ieteikums: \u0146emt v\u0113r\u0101, ka attiec\u012bb\u0101 uz atva\u013cin\u0101jumu \u201ckur\u201d ir mazsvar\u012bg\u0101k par \u201ck\u0101\u201d. Br\u012bvdienas nepavisam nav j\u0101pavada eksotisk\u0101, d\u0101rg\u0101, grezn\u0101 viet\u0101. Jebkas, kas uzrun\u0101 dv\u0113seli un liek tai dzied\u0101t, ir atva\u013cin\u0101juma \u012bst\u0101 melodija. Galu gal\u0101 \u2013 ja v\u0113l nezin\u0101t \u2013 atva\u013cin\u0101jums ir vislab\u0101k\u0101 relaks\u0101cijas metode. Ja v\u0113lies ce\u013cot \u0101rpus Latvijas, apskaties visu t\u016bra\u0123ent\u016bru pied\u0101v\u0101jumus<\/a>.<\/p>\nPerfekta atva\u013cin\u0101juma meh\u0101nisms<\/h3>\n
1. STOP str\u0101d\u0101\u0161anai!
\n![\"atputies-nevis-strada\"](\"http:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-content\/uploads\/2015\/08\/atputies-nevis-strada.jpg\")
<\/strong>
\n* Atsl\u0113dzies no interneta.<\/strong> M\u016bsdien\u0101s pavad\u012bt atva\u013cin\u0101jumu bez portat\u012bv\u0101 datora, plan\u0161etes un citiem ar darbu saist\u012btiem r\u012bkiem, k\u0101 ar\u012b ik dienu nep\u0101rbaud\u012bt e-pastu un soci\u0101los t\u012bklus ir smags uzdevums. Ta\u010du j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar to: vai nu sa\u0146em sp\u0113kus un izrauj kontaktdak\u0161u tam visam, vai ar\u012b tas ieraus tevi atpaka\u013c darba dom\u0101s un liet\u0101s.
\n* Izv\u0113lies kontaktpersonu darb\u0101. Vad\u012bt\u0101jiem jo sevi\u0161\u0137i gr\u016bti ir saraut visus kontaktus ar biroju \u2013 lai izvair\u012btos no bie\u017eas sazvan\u012b\u0161an\u0101s, der izv\u0113l\u0113ties vienu kontaktpersonu darb\u0101, kam var pats piezvan\u012bt, lai vi\u0146\u0161 inform\u0113 par situ\u0101ciju, ja nu gal\u012bgi nesp\u0113j iztikt bez kontroles un p\u0113d\u0113jiem jaunumiem.<\/p>\n2. Gudrs pl\u0101ns<\/strong>
\n* R\u0113\u0137inies ar savu ritmu. Nav oblig\u0101ti j\u0101dodas atva\u013cin\u0101jum\u0101 vasar\u0101 \u2013 vislab\u0101k katram atrast savu karst\u0101ko atva\u013cin\u0101juma sezonu, tad tas visefekt\u012bv\u0101k darbosies pa\u0161am par labu. Galvenais \u2013 nepie\u013caut domu, ka nevari at\u013cauties br\u012bvdienas visp\u0101r.
\n* Dodies tur, kur ir kaut kas iedvesmojo\u0161s. Samekl\u0113 vietu vai aktivit\u0101ti, kas tevi atjaunos un iedvesmos. Do\u0161an\u0101s pie dabas kr\u016bts, ce\u013cojums uz citas kult\u016bras zemi vai aktivit\u0101te, kas liks p\u0101rk\u0101pt savu komforta zonu, \u2013 tas viss var pal\u012bdz\u0113t uzl\u0101d\u0113t rado\u0161umu un ieraudz\u012bt sevi un pasauli jaun\u0101 gaism\u0101.<\/p>\n3. Atgrie\u0161an\u0101s strat\u0113\u0123ija<\/strong>
\n* Uzraksti darb\u012bbas pl\u0101nu. Pirms do\u0161an\u0101s atva\u013cin\u0101jum\u0101 ieteicams atst\u0101t rakstiskas nor\u0101des kol\u0113\u0123iem, sevi\u0161\u0137i, ja esi vad\u012bt\u0101js, par taj\u0101 laik\u0101 veicamajiem uzdevumiem. Tad katrs no komandas b\u016bs inform\u0113ts un apmierin\u0101ts ar savu lomu. Ja no tevis atkar\u012bga komunik\u0101cija ar klientiem, inform\u0113 vi\u0146us par savu promb\u016btni un atst\u0101j t\u0101s kontaktpersonas koordin\u0101tas, kura pal\u012bdz\u0113s risin\u0101t jaut\u0101jumus.
\n* Iepl\u0101no bufera dienu. Nav nek\u0101 briesm\u012bg\u0101ka, k\u0101 n\u0101kam\u0101 dien\u0101 p\u0113c atva\u013cin\u0101juma uzreiz non\u0101kt pie milzu kaudzes ar darbiem. Der iepl\u0101not buferi \u2013 dienu vai divas starp atgrie\u0161anos no atva\u013cin\u0101juma un darba s\u0101k\u0161anu. Var pat kol\u0113\u0123iem teikt, ka atgriezies v\u0113l\u0101k nek\u0101 \u012bsten\u012bb\u0101, lai vi\u0146iem nerastos k\u0101rdin\u0101jums tevi uzreiz iesaist\u012bt darba liet\u0101s.<\/p>\nAvots: Inguna Muk\u0101ne, \u017eurn\u0101ls “Paties\u0101 Dz\u012bve” \/ Foto: Shutterstock<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Cik bie\u017ei mums \u0161\u0137iet: viss, kas vajadz\u012bgs laimei, ir atp\u016bta. Tom\u0113r praks\u0113 izr\u0101d\u0101s, ka smadzen\u0113m parasti ir sare\u017e\u0123\u012bjumi tikt gal\u0101 ar atp\u016btas re\u017e\u012bmu. Vai m\u0113s vienm\u0113r atgrie\u017eamies no atva\u013cin\u0101juma vai ce\u013cojuma pozit\u012bvi uzl\u0101d\u0113ti? N\u0113! Turkl\u0101t jaun\u0101kie p\u0113t\u012bjumi atkl\u0101j \u0161ausmu lietas: viss br\u012bvdienu labv\u0113l\u012bgais efekts var izgaist jau p\u0113c m\u0113ne\u0161a vai pat p\u0113c pirm\u0101s darbadienas.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":186,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[8],"tags":[73,72,74],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/184"}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=184"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/184\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":194,"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/184\/revisions\/194"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/media\/186"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=184"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=184"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=184"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
![\"atputa-saulesbrilles-cibas\"](\"http:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-content\/uploads\/2015\/08\/atputa-saulesbrilles-cibas-592x370.jpg\")
<\/p>\n![\"atp\u016bta](\"http:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-content\/uploads\/2015\/08\/21_orig.jpg\")
<\/p>\n![\"Atp\u016bta](\"http:\/\/www.visicelojumi.lv\/blogs\/wp-content\/uploads\/2015\/08\/atputa-pie-uguns.jpg\")
<\/a><\/p>\n